Sestdiena pavadīta, apceļojot auto salonus. Galva raiba no visādiem dizainiem, paneļiem, piedāvājumiem un akcijām. Secinājumi.

Nisan Kaškajs pārspīlē ar durvju rokturiem, man nav, kur sēdēt. Manā vietā sēž durvju rokturis. Un aizmugurē man galva ir griestos.

Hjundajs ix35 nāk ar nevājām ražotāja garantijām un piezīmi, ka jamais kalpos man, nevis es jamam, mhm. Viss jau jauki, lai gan nav hjundajā tā uzrāviena, kas vojažierim, kad tā stiprāk uzdeva pa pedāli...

Toijota RAV4 braukšana ir kā otrajā golfā, bumsbumsbladāc uz katras grambas. Nezkāpēc toijotas ir izķertas kā karsti pīrādziņi un jauna porcija parādīsies ne visai drīz.

Folksvāgena Tauranā mana platā mugura jūtas neērti šaurajā beņķī. Folksvāgena Tiguans ir krietni ērtāks un braukšana patīkamāka, tak tam sukulentam gāzi lāgā nevar uzlikt. Tas ir mīnuss. Ceru, ka nesaputroju nosaukumus, starp Tuaregu, Tiguanu un Tauranu neredzu dižas atšķirības.

Svētdien laidām no mājas Saulkrastu virzienā. Diena pie jūras ir lieliska, gaisa temperatūra ideāla un ūdens pēc kādām desmit minūtēm spiegšanas un pīkstēšanas arī kļūst visai pieņemams. Ēdam kūpinātas zivis, skumbriju un 21.oktobra gaviļnieku severīnu.

Man liekas, tie zvejnieki paši zivis nepazīst. Izvelk kaut ko, krata bārdas un jautā viens otram, kas šitas tāds. Tad iebaksta ar pirkstu kalendārā un saka, mhm, šitais būs severīns!

Bet nekas, severīns ir pilnīgi ēdams.

Nujā, ciemošanās, mēļošana par lietām un jūra. Vispirms es panēsāju lauleni uz rokām, tad viņa mani. Tad mētājām lidojošo šķīvīti, ko nebiju darījis nezcik dekādes un tad viņa mani ieraka smiltīs, kas vispār bija pilnīgi jauna un lieliska lieta.

Pasākumu noslēdza satiksmes korķis, kurš sākās Saulkrastos un turpinājās līdz Baltezeram, kur vienkārši un cilvēcīgi pazuda. Tvīteris tvīteroja par kaut kādu avāriju, bet neko tādu neredzējām. Vienkārši vilkšanās, kura vienā brīdī izbeidzas.

Tagad drusku sūrst pleci.

Šī bija teicama diena.