sirdnA

Svētdien laidām no mājas Saulkrastu virzienā. Diena pie jūras ir lieliska, gaisa temperatūra ideāla un ūdens pēc kādām desmit minūtēm spiegšanas un pīkstēšanas arī kļūst visai pieņemams. Ēdam kūpinātas zivis, skumbriju un 21.oktobra gaviļnieku severīnu.

Man liekas, tie zvejnieki paši zivis nepazīst. Izvelk kaut ko, krata bārdas un jautā viens otram, kas šitas tāds. Tad iebaksta ar pirkstu kalendārā un saka, mhm, šitais būs severīns!

Bet nekas, severīns ir pilnīgi ēdams.

Nujā, ciemošanās, mēļošana par lietām un jūra. Vispirms es panēsāju lauleni uz rokām, tad viņa mani. Tad mētājām lidojošo šķīvīti, ko nebiju darījis nezcik dekādes un tad viņa mani ieraka smiltīs, kas vispār bija pilnīgi jauna un lieliska lieta.

Pasākumu noslēdza satiksmes korķis, kurš sākās Saulkrastos un turpinājās līdz Baltezeram, kur vienkārši un cilvēcīgi pazuda. Tvīteris tvīteroja par kaut kādu avāriju, bet neko tādu neredzējām. Vienkārši vilkšanās, kura vienā brīdī izbeidzas.

Tagad drusku sūrst pleci.

Šī bija teicama diena.