kaut kur lasīju par panīkušajiem pankiem. Tak ne, vēl kaut kādi ir palikuši Tēvijā.

Vakar uz Līvu laukuma stāvēja kādi trīs pankveidīgi jaunieši, pa gabalu likās tādi dikti priecīgi. Viens turēja rokā kartona gabalu ar lūgumu "Help punks to get drunk!" un kaut kādu summu, smalkāk neieskatījos.

Es gan teikšu, pārfrāzējot postmoderno liberālā anarhosindikālisma pravieti unpy - vai tad tagad ir panki? Vot, Brežņeva laikos, vot tad bija panki!

Cita starpā, izskatās, ka mūsu lordmēra prodžekts ar ubagu populācijas iznīdēšanu vēl nav sācies, pilna Esplanāde ubagu. Vispār, viņi sāk mani sarūgtināt. Pa šiem gadiem es jau visus viņus esmu iepazinis, bet viņi mani nemaz - nāk un prasa naudu, bija jau laiks iegaumēt, ka nedošu.

Gy. Es esmu traki maigas dabas cilvēks, pa ietvi eju, modri sarāvies čokurītī un skanēju apkaimi, vai netuvojas velosipēdists. Velosipēdistus es cienu un godāju, cik vien mana riebīgā dvēsele spēj, totāls respekts, nudien.

Bet tas izdzimtenis, kas pa Valdemāra ielas ietvi (ne pa to pusi, kur ir veloceliņš, protams) laida, gaiņādams gājējus ar saspiesta gaisa signāltauri, nav pelnījis ne godu, ne cieņu, vispār neko, pat sava stulbā suņa mīlu viņš nav pelnījis. Lāsts pār viņu.