kaut kāds aplam slavens franču rakstnieks, kura vārdu neatminu un darbus neesmu lasījis, mēdzis ēst hamburgerus un kokakolu Eifeļa torņa kafūzī (tur tāds tiešām ir? Kur viņi to paslēpuši tajās redelēs?) ar dziļo domu, ka no turienes to vulgāro konstrukciju nevar redzēt. Nu, nepatika viņam tas Toifeļa Eifeļa tornis. Toties viesmīles smukas un kokakola pareizā.

Ja konkrētāk, tad pastāv viedoklis, kas es esmu vecs un resns. Parasti es to ignorēju, jo es sevi īpaši daudz nedabūju apskatīt. Vēroju pasauli no savas iekšpuses, un, tāpat, kā tas smalkais francūzis, neredzu to vulgāro konstrukciju, kuras iekšienē esmu iespundējies. Bet tad es no rīta saklāju gultu, apsēdos tajā, piecēlos un ieraudzīju atstāto iespiedumu, kuru atstājis kaut kāds neaptverams tusnis!

Feh.