Kad darbmācības skolotājs Ilzītei pajautāja, vai viņa zina atšķirību starp drāšanu, tēšanu un slīpēšanu, Ilzīte apmulsa un atbildēja, ka vēl nekad neesot slīpēta.

Mīkstā. Es tagad esmu slīpēts tā, ka pietiks desmit tādām ilzītēm ar visiem darbmācības skolotājiem piedevām. Konkrēti, zobi ir slīpēti. Mans vienīgais cilvēcīgais zobs tika reducēts uz mazu pumpuci, uz kura kaut ko sēdinās virsū, bet lepnajiem inleju nesējiem tapa ielikts diedziņš. Diedziņa likšana izpaužas kā smaganu nostumšana nost no zobiem, diega iestampāšana un ilga un sirsnīga urbja pielietošana nedabiskā veidā. Ūdens nezkāpēc pūšas laukā no mutes, tek ausīs, vārdu sakot, izprieca. Kamēr man liekas, ka tiek plosīti mani priekšzobi, zobārste pamanījusies krietni vien apsmirģelēt vienīgo dzerokļu deputātu augšžoklī.

Vēl visādu nospiedumu ņemšana augšā un apakšā, ierosinājums atnākt ciemos ceturtdien uz pusstundiņu un atļauja ēst visu, kas ir biezputra.

Pirmais septembris bija un pagāja. Eduards laužas mācīties, bet veči bremzē - nē, grāmatas nekrāmē somā, uz skolu tikai rakstāmos un lapas, pagaidām nekas nebūs jāmācās. Jā, ja gribi mobilo telefonu, tad labi jāmācās vairākas reizes no vietas, ar vienu pašu reizi nepietiks.

Aizvedu Eniju uz bērnudārzu, tie mazcilvēki pasākuši brokastis dot bez desmit astoņos. Visādi neredzēti bērni grupiņā un no rītiem paliek auksts.

Tā tā dzīve paiet.