No kino ekrāna Morgans Frīmens bargi raugās man acīs un vaicā - kas tu būsi, aita vai vilks?! Ar zemtekstu, ka, ja būsi aita, tava dzīve nebūs pat apvemšanās vērta un pusdienās būs šašliks.

Protams, ja Morgans Frīmens personīgi raudzītos man acīs un izbrēktu šādus jautājumus, pastiprinātus ar manā kontā ieskaitītiem x miljoniem, Andželīnu Džoliju par brūti un reģenerējošām vannām, kurās nodzēries krievs izdakterē pat klīniskus miroņus, es braši atbildētu, ka būšu vilks, dižens asasīns un diriģēšu pasaules politiku saskaņā ar uzpumpētu aužamo steļļu norādījumiem. Aha.

Tā kā Morgans Frīmens to nedara un Andželīna visu laiku adoptē visādus smurguļus, bet mani nemaz, tad es labāk pie aitām. Kāpēc? Mācos no mātes Dabas. Zālēdāji ir lielāki un stiprāki par plēsējiem, kāpēc man jāstājas lūzeru pusē?