Zobārstniecība pa šiem gadiem ir pamainījusies, teikšu kā ir. Sēdi gluži kā pie friziera, mašīnīte dūc, meitenes gar tevi ņemas, snaudiens nāk. Vienīgā atšķirība, ka šitās reizi pa reizei painteresējas vai man nesāp un atgādina, ka jāelpo, ļoti iejūtīgi no viņu puses.

Iespējams, esmu izdarījis zināmu taktisku kļūdu, kādus piecus gadus neiedams pie zobārsta. Un pirms tam vēl kādus četrus. Un pirms tam desmit. Un pie higiēnista vispār nekad. Tagad dāmas aplūkoja manas dentālās pilsdrupas un iedegās entuziasmā. Pilnu muti ar smukiem baltiem zobiem! viņas deklarē un mētājas ar tādiem izteicieniem kā rentgeni, loki, inlejas, kanāli, pa smuko un pusotra tūkstoša latu.

Šito zobiņu noslīpēsim, šitam kroni, abet šitais ir mūsu stiprā pils, placdarms un klints pie kuras patverties, šitam būs mutē stāvēt kaut ar bomi atstutētam. Divas stundas pagāja nemanot, tik vien kā divi zobi nourbti pa tīro un anestezēts deguns.