Par praidiem un izmaksām.

Tapa izteikts viedoklis, cik savādi ir nedaudzu īpatņu dēļ tik daudz nomocīties - ielas slēgtas, visiem tagad jāstumjas pa nezin kurieni, policija tērē laiku un naudu. Valstij (tas ir, mums visiem, ieskaitot Ļeģājeva kunga kompāniju) tikai kreņķi un izdošanas.

Nezinu, kā tas ir no slaveno cilvēktiesību viedokļa. Savas pazemīgās domas par cilvēktiesībām un to realizāciju es paturēšu pie sevis (tādējādi tās pārkāpdams, jo man ir tiesības izpausties, bet nav tiesību neizpausties).

Tā, par ko es te...nuja, par praidu. Vakar Rīgu redzējāt? Tāds praids, ka tik turies. Atbraukuši daži īpatņi un viņu dēļ ir vēl vairāk problēmu un izdevumu, nekā dēļ oriģinālā praida. Ko mums dod homopraids? Satiksmes problēmas un izdevumus drošības uzturēšanai no vienas puses un kādu strēķīti ārzemju homocilvēku, kuri tomēr ienes kaut kādu labumu valstij, tūristi tomēr.

Ko mums dod Baltijas jūras valstu vadītāju praids? Vēl lielākas satiksmes problēmas, vēl lielākus izdevumus, nekādu tūrisma ienākumu - jamie tak ir viesi un jābaro par mūsu visu naudu. Kas te bija tāds, ko viņi pa Skype nevarēja sarunāt un pa faksu nosūtīt? Valstu vadītāji skaitās, rūpējas par mums visiem kā par acu gaišumiņiem.

No viena tāda praida ir vairāk labuma, nekā no piecām Baltijas jūras valstu tukšgvelšanas konferencēm.

Pats nezinu, ko jūtu, kad apskatu suvenīru bodes piedāvāto T-kreklu ar sevišķi nodzērušos subjektu alus kausu ielenkumā. Paraksts - "I survived Latvia".