Tagad mums ir jauns televizors. Šķidri kristāli, ziniet.

Darbs.

Manā gauži subjektīvajā izpratnē darbs ir kaut kas tāds, ko tev uzdod darīt un par tā izpildīšanu samaksā summu x. Ja es pats ko izvēlos darīt - tad tas nav darbs. Nezinu, kā to nosaukt. Ne-darbs.

Ja es eju uz savu dārzu ravēt tulpes - tad es saku, ka eju uz savu dārzu ravēt tulpes. Ja es strādāju Rīgas Dārzos un Parkos - tad es saku, ka eju uz darbu, kur man liks ravēt tulpes. Ja es braucu uz Kuldīgu ar savu mašīnu, tad es braucu uz Kuldīgu. Ja esmu autobusa šoferis - tad mans darbs ir braukt uz Kuldīgu.

Tas nenozīmē ka darbs ir grūts, vai ka ne-darbs ākstīšanās. Slavenā "mājās sēdēšana un bērna kopšana" nav nekāda izprieca, bet tas nav darbs - līguma nav, neviens par to nemaksā, galu galā, neviens to neliek darīt. Bet, ja tiek paņemts kaimiņu bēbis un par to iekasēti x lati dienā - tad tas ir darbs.

Darbs (pēc manām pazemīgajām sajūtām) - tas ir no ārpuses dots uzdevums. Pretēji ne-darbam - no sevis paša nākušai iniciatīvai.

Protams, reizēm jēdzieni pārklājas. Cilvēks veic savu ne-darbu un par to viņam samaksā.

Life happens.