No otras puses, dzīve tak paliek arvien jaukāka, kas attiecas uz kreņķiem. Kreņķi iet mazumā.

Pusaudža gados un vēl ap kādiem 20 ir dikti jāuztraucas par sava statusu, nedod dies, ko krutais Janka/smukā Dina atkal par mani padomās! Ap kādiem 40, es ceru, paliks jau vienalga, ko tie īpatņi domā.

Ap 60 esmu iecerējis konstatēt, ka viņi par mani vispār nedomāja.