Vakaram jābūt mierīgākajai dienas daļai, man tā liekas. Bet sieva nezkāpēc aulēkšo pa māju, kā tāds huzāru eskadrons.

Norima.

Tāpat kā visa diena. Ar klusu šņākoņu apstājas sūkņi, siksnas un zobrati, ššššššššš un stop. Mazie zaļie cilvēciņi manā galvā ir apklusuši un rātni spēlē kārtis. Viss. Nekas vairs nav jādara. Nekur nav jāskrien, nekas nav jāizpilda. Pat savādi no tik lielas nekustības.

Pilnai laimei vajadzīgs sapnis ar interesantu sižetu. Ar labu nakti.