Un tomēr - tik skaista, ach!

Es par to esmu dziļi pārliecināts. Manī ir neizsmeļams dzīvesprieks un spars kā tādam spararatam.
Savādāk nemaz i būt nevar. Pie tāda regulāra, latviski sakot, "beša", man jau sen vajadzēja valstīties kādā dīķī pie dzelzceļa uzbēruma ar striķi kaklā. Es reiz izmēģināju augšminēto procedūru, ļoti relaksējoša. Bet gaidīto rezultātu nesasniedzu, laikam jau tā paša dzīves spara dēļ.

Labticīgi pieņemu, ka vainīgs pilnmēness. Arī bezmēness ir nomācošs. Jauns mēness ir vispretīgākais, to pārspēj vienīgi vecs mēness.

Vē, tātad.

Jēzuliņ, cik apnicīgi...strādāt bez jēgas un pārvietoties bez mērķa.

Skūpstu rociņas, spiežu rokas, izvairos no ķetnām.