Manā gauži subjektīvajā izpratnē darbs ir kaut kas tāds, ko tev uzdod darīt un par tā izpildīšanu samaksā summu x. Ja es pats ko izvēlos darīt - tad tas nav darbs. Nezinu, kā to nosaukt. Ne-darbs.
Ja es eju uz savu dārzu ravēt tulpes - tad es saku, ka eju uz savu dārzu ravēt tulpes. Ja es strādāju Rīgas Dārzos un Parkos - tad es saku, ka eju uz darbu, kur man liks ravēt tulpes. Ja es braucu uz Kuldīgu ar savu mašīnu, tad es braucu uz Kuldīgu. Ja esmu autobusa šoferis - tad mans darbs ir braukt uz Kuldīgu.
Tas nenozīmē ka darbs ir grūts, vai ka ne-darbs ākstīšanās. Slavenā "mājās sēdēšana un bērna kopšana" nav nekāda izprieca, bet tas nav darbs - līguma nav, neviens par to nemaksā, galu galā, neviens to neliek darīt. Bet, ja tiek paņemts kaimiņu bēbis un par to iekasēti x lati dienā - tad tas ir darbs.
Darbs (pēc manām pazemīgajām sajūtām) - tas ir no ārpuses dots uzdevums. Pretēji ne-darbam - no sevis paša nākušai iniciatīvai.
Protams, reizēm jēdzieni pārklājas. Cilvēks veic savu ne-darbu un par to viņam samaksā.
Life happens.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}