Tue, Jan. 27th, 2004, 07:06 am
Atmiņas

Reizēm ir interesanti palaist domas savā vaļā un tad paskatīties pa kādiem atmiņu un asociāciju ceļiem tās aizlēkā. Man pat nav īpaši jāsaspringst, jo dažas skrūvītes manā galvā ir visai vaļīgas un domas lēkā pašas par sevi.

Lampa uz galda...gaisma ir dzeltenā krāsā...zaļa krāsa...krāsas bundža...atceros, kā krāsoju trepes...atnāca Raimonds ciemos...tas pats, kas palīdzēja pielikt satelīta šķīvi...kā es torīt biju noguris...spīdēja saule, bet visi bija cimdos...otru ādas cimdu nevaru atrast jau 4 gadus...

Tas viss pussekundes laikā. Tas viss nepārtraukti zib pa smadzenēm, katrs redzes tēls pašķīst asociāciju dzirkstelēs uz visām pusēm...Vispār tas nozīmē, ka es nevaru trīs vārdus kopā salikt, jo mēle sapinas, domām pakaļ netikdama. Idiots.