Lasos Delfus. Cesvaines pilij naudiņas nav. Skāde, smuka pils bija, tagad sapūs. Vispirms bija jāekonomē uz ugunsdrošības pasākumiem, tagad uz remontu, pēcāk varēs ekonomēt uz gruvešu novākšanu. Ahdies, cik tās naudas ietaupās, taisni prieks!
Re, raksta par globālistisko sasilšanu, un ka Islandes plikpakaļas susļiki tamdēļ iet bojā paukšķēdami.
Tad lūk, ko teikšu: Cilvēki nav planētas vīrusi, cilvēki ir planētas vēzis. Re, tas vēzis, tās viņamējās riebīgās šūnas, šīs tak nemirst. Viss plūst, mainās, sapūst un nejauki smird, tā ir šīs pasaules iekārtība. Bet dažas šunas pavēsta, ka viņas ir smalkas, ka viņas, bļin, ir retums, antikvarjāts un kuļturu piemineklis. Un mirt atsakās. Sākas šaize.
Šitamais globālais siltums. Kurš iestāstīja zaļajām vēža šūnām, ka pareizā temperatūra ir taisni šitāda? Ka Islandes plikpakaļas susļikiem un citām xxxx izmirstošajām sugām jau sen nav laiks uz miskasti? Nē, tie ir par katru cenu jāsaglabā. Tipiskas vēža pazīmes.
Viss jāsaglabā, viss jāuztur, visam jāstāv līdz pat pasaules galam. Tā ir evolūcijas bremzēšana, nekas vairāk. Mērkaķis progresēja, palika gudrs. Paņēma rokā koku, sajutās pavisam gudrs un iebāza koku evolūcijai ritenī. Tagad visām sugām jāstāv, kā pielīmētām, mērkaķi ieskaitot.
Man liekas, ka mēs pretojamies paši savām funkcijām, viena no kurām ir - likties tak vienreiz mierā un nomirt.
Ar to es gribēju teikt, ka gribu lielāku algu, nestrādāt nemaz un īstu kafiju ar īstu pienu, nevis sērskābi ar piena pulveri!