sirdnA

Nezkur izputēja ieraksts pretpret kopienā, kur trz bija atzīmējis vilcienu vagonu atjaunošanu, es izteicu nesajūsmu, pēc kuras trz paģērēja paskaidrojumus.

Awright, paskaidroju. Manuprāt, vilcienu atjaunošana ir absolūti apsveicama lieta. Uz vispārējās situācijas ar pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem fona tas manā uztverē ir tikai nedaudz labāk par plāksteri mironim, tomēr tā ir darbība pozitīvā virzienā. Papildus bēdīgais apstāklis ir tāds, ka tiek atjaunoti novecojuši vagoni un atjaunošanas iespējas ir ierobežotas. Dažas sistēmas tajos var uzlabot, bet, piemēram, tādu lietu, kā gaisa kondicionēšanu, ierīkot vai nu nav iespējams, vai izmaksas ir pārāk augstas. Karstais laiks jo sevišķi liek pievērst uzmanību tam, ka pārvietoties lielā karstumā un saspiestībā ir vismaz ļoti nepatīkami, ja ne bīstami veselībai. Es ikdienā pa pilsētu pārvietojos ar tramvaju, un ar skaudību noklausos cilvēku stāstos, kuri pārvietojas ar jaunāka parauga trolejbusiem, kuros ir gaisa kondicionieri.

Tādēļ arī izteicu savu piezīmi, ka nebūt nebija sarkastiska. Ir skumji, ka vagoni kā bija, tā paliks bez kondicionieriem, jo braukt tādos vilcienos ir elle. Gan vietējās satiksmes, gan tālsatiksmes vilcienos. Un vēl vairāk tad, ja pirms pāris nedēļām ir braukts pa Eiropu vagonos ar gaisa kondicionēšanu. Kontrasts ir diezgan liels.