Mental Asphyxia - Post a comment

December 11th, 2007

01:27 am - Radosā krīze #214.
1-Lūdzu, paliec...
2-Jā-a...nē, tas ir, nē. Es nevaru, Tu zini.
1-Man tikai šķiet, ka es zinu. Jo es negribu zināt. Paliec.
Viņa klusi noslīd no gultas, ietinusies segā.
1-Tavos matos rotaļājas mēnesgaisma.
2-Atradusi rotaļlietu...Tu nekur neredzi manu blūzi?
1-Tas nav tas, ko Tu meklē. Tu meklē iemeslu. Tev bail?
2-Jā.
Un tomēr, palīdzi man sameklēt...
1-Turpat uz krēsla. Lūdzu.
2-Bet es vēl nepateicu "paldies".
[Klusums]
2-Saki, esmu paredzama?
1-Visskaistākā nejaušība. Tikpat paredzama kā laikapstākļi Denverā pēc sešiem gadiem.
2-Tas jau nav nekas neiespējams.
1-Atšķirībā no Tevis.
2-Jā...klausies, man nav izsmērējusies tuša?
1-Ja Tu paraudātu vēl mazliet.
2-Es nevaru, man jāst...ko?
1-Nu redzi. Un tagad skrien uz savu radio.
Viņa pārstāj šņorēt zābakus un paskatās acīs. Viņa jūt viscaur.
2-Tu...es...mums...Ak Dievs, piedod man.
1-Neraudi, mana mēness princese.
Ietinusies palagā pienāk klāt un aptver ar rokām, skaistām pianistes rokām.
2-Nelaid mani prom, lūdzu.
1-Nekad mūžā.
Noglāsta viņai galvu un pieglaužas Tuvu klāt. Chukst ausī:
1-Bet tagad skrien, daiļava. Bez Tevis tur nebūs dzīvības.

Reply