Ir ļoti svarīgi, lai cilvēks ticētu. Būtībā, ir pat vienalga, kam tieši, taču, atmetot ticību kā tādu, viņš atmet vienu no visspēcīgākajiem balstiem, uz kuriem noturēties, kad apkārt viss grūst. Jo ir iespējams neticēt nekam. Ateisms tomēr vēl ir ticība, ticība tam, ka nav Dieva, taču ir iespējams izdzēst ticību sevī pavisam. Diemžēl. Es esmu saticis šādus cilvēkus.
Citi, savukārt, nevēlas pieņemt, ka viņiem ir Kāds, kurš varētu jelkādā veidā virzīt viņu dzīves gājumu, izņemot viņus pašus, nevēlas pieņemt iespēju tikt glābtiem vai sodītiem, un tad viņi aizliedz Dievu sevī. Un, patiesi, tur jau nav īsti, ko nosodīt. Vēl citi, gluži vienkārši, pieņem vienīgi to, ko ir iespējams objektīvi pierādīt. Katram savs.
Man šobrīd ir vienīgi bezmiegs.

(Reply to this) (Parent)