Es esmu mēģinājusi rakstīt citādāk, kad man ir labi. Mēģināju rakstīt labās lietas. Bet atkal un atkal es nonāku pie tā, ka mākslinieks nevar būt laimīgs. Un tas, ko es rakstu, kad man ir slikti, tas sanāk pats no sevis tāds, kāds ir.
Bet es vēlāk pārlasu savus darbus, kas ir uzrakstīti uz emociju viļņa. Un tie nav depresīvi, ja uz tiem pareizi skatās. Tie ir realistiski, bet ar laimes noskaņu iekšā. Padomā tieši par šo - nekas slikts jau nav noticis, ir noticis tikai kaut kas, kas ir spēcīgāks par skarbo realitāti un pat nāvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domīgums. Nu jā, tā jau ir. Tikai tad, ja tev uznāk vēlme izlēkt, kaut ko pārgriezt vai kaut kam patikt apakšā, piezvani man, ok? ^_^
2 99 777 29

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man vispār bija citi nodomi. Vienkārši nomirt ir stulbi un pārāk viegli pāridarītājiem.
Bet piezvanīt gan es Tev varu. Piemēram, uzaicināt pievienoties dzīves svinēšanā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Why not? Es no piektdienas rīta esmu rīgā līdz pat trīsdesmitajam datumam. Ja ienāk prātā vēlme piedzerties vai izdarīt ko absolūti debilu, tad meitene ar koši sarkanajām lūpām gaida tavu zvanu. Ak, jā, vari zvanīt arī Kristapam. Like, d'oh. Lol.

(Reply to this) (Parent)