ar prātu jau var to vientulibu pieņemt, bet ko darīt, na man ķermenis ir kā magnēts, kas nevar nepievilkties, kas deg un knosās, ir badīgs, alkatīgs. var jau iet varbūt ekstāzē pie dieva, bet man gribas iet pie cilvēka.
vai tāpēc es nevaru būt laba, ka man gribas pisties?