Žēlastība "nepienākas", tā ir absolūti, nepelnīti par brīvu, tieši tāpēc tā ir žēlastība, ka es nekādā veidā to neesmu nopelnījis, vēl jo vairāk - es neesmu šīs lielās žēlastības cienīgs. Un tieši tāpēc pasaule man neko nav parādā un es neko no tās nepieprasu, jo viss ir nepelnīta dāvana, viss ir brīnums, viss ir žēlastība. Jau mana ierašanās šeit vien ir kaut kas negaidīts, neparedzēts, milzīga žēlastība. Līdz ar to man pasaulē nav nekādu "tiesību" un pretenziju, man nekas nepienākas. Labākais, ko es varu darīt - mēģināt būt šīs lielās žēlastības cienīgs.