Bet ja Sauli Pērkonu Daugavu naciķi piesavinātos par himnu (ja vien jau nav), vai jums tā kļūtu mazāk patīkama? Lai gan taisnība - tas nav gluži adekvāts piemērs. Kurš gan te var objektīvi novērtēt Saules Pērkona Daugavas tīri māksliniecisko kvalitāti, brīvi, bez ideoloģiskās slodzes, kuras iespaidā tā, iespējams, tapusi, vai ar kuru laika gaitā apkrauta. Nu, nacistu apropriētais Vāgners, piemēram, tieši tāpēc daudziem ir nepatīkams. Pats nacismu nepiedzīvojis, un ne visai piekrītu, ka tā rašanos nepārprotami veicinājis, un tomēr kā karogs izmantots, un bijis arī antisemīts (lai gan mūzikā tas neparādās). Karminas Buranas pirmatskaņojums arī nacistu Nirnbergā notika un Hitleram ļoti patika. Jums ir kaut kas tāds vispāratzīti kvalitatīvs, meistarīgi nostrādāts, bet tomēr ideoloģiski nepieņemams? (Der piemēri arī otrā virzienā: "man visu laiku patika I Will Survive, bet tad, bļa, uzzināju, ka geju himna." Vai arī: "cik žēl, ka nevar skatīties Mīlestību un baložus, jo krievi besī.") |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 26. Oktobris 2016, 15:27, antrorosols commented: Nu, nē, neteiktu, ka ideoloģiski nepieņemami. Bet es tikai pirms 2 dienām uzzināju, ka Lū Rīda dziesmiņa Walk on the wild side ir par transvestītiem. Nu, man patīk viņi, patīk arī queer, globāli, bet es vienkārši domāju par kontekstu, kurā esmu klausījusies to dziesmu un domājusi kaut ko no sērijas "re,cik mājīga skaņa dziesmai" vai arī "re, cik omulīgi, varētu vēl virtenes piekārt istabā pie sienas", utt. |