Lūk, istaba, ekstravagantas tapetes, retro pianīns M.Erikson, vēdlodziņš vaļā gandrīz kā socreālisma gleznā no četrdesmitajiem, bet no tiem četrdesmitajiem, kuros tiek noklusēts, ka tepat blakus kāds tiek slēpts, vai kāds tikko aizgājis bojā.
Istaba, tapetes, vēdlodziņš, pianīns un tahta. Uz tahtas kokonā satīts faktiski nekustīgs kalsns vīrietis. Socreālismā tas varētu saukties "Vēlais viesis". Vai arī "M.Erikson".
Faktiski nekustīgs, kokonā satīts uz tahtas, bet iekšā tas, ko neredz - viss šķind un sprāgst dubultās izsaukuma zīmēs "nē!!", "nu, kāpēc!!", "nu, bet jā!!"
Divas izsaukuma zīmes te skan kā valša pēdējie "div'trīs" ar kalsnu pirkstu uz šķībām klavierēm. Kā socreālismā - vienalga kas, bet ka' tik' ir.
Istaba, tapetes, vēdlodziņš, pianīns un tahta. Uz tahtas kokonā satīts faktiski nekustīgs kalsns vīrietis. Socreālismā tas varētu saukties "Vēlais viesis". Vai arī "M.Erikson".
Faktiski nekustīgs, kokonā satīts uz tahtas, bet iekšā tas, ko neredz - viss šķind un sprāgst dubultās izsaukuma zīmēs "nē!!", "nu, kāpēc!!", "nu, bet jā!!"
Divas izsaukuma zīmes te skan kā valša pēdējie "div'trīs" ar kalsnu pirkstu uz šķībām klavierēm. Kā socreālismā - vienalga kas, bet ka' tik' ir.