Pegijas · Lī · interjers

true, bet šis vairāk jaunajai paaudzei aktuāli, kaut notrulināties, lol, vienmēr iespējams.

taču šī tēma ir ļoti par tēmu, protams. "kiborga sapnis" ir līgana saplūšana ar tehnoloģiju, pret ko man tīri teorētiski nav nekādu iebildumu, tas in a way šķiet tikvien kā loģiski, tālab šīs attīstības iedīgļus neuzskatu par kādu fundamentālu ļaunumu per se. taču nelaime tāda, ka mēs, šķiet, sistemātiski pārvērtējam šī procesa timeline. mūsdienu pasaulē valda kaut kāds technology craze, tāda nepamatota eiforija kkāda, kurā ierīti nemanām, ka ceļš līdz zvaigžņu kariem vēl ļoti tāls. un uz šīs tendences fona atgādināt par tehnoloģizācijas ietekmi uz smadzeņu attīstību ir ļoti prātīgi, jo, par to aizmirstot, skaistās nākotnes vietā varam teleportēties pa taisno uz idiocracy, ja vien pa vidam nenolaidīsim šo visu projektu pa burbuli vēl kā citādi.

labs piemērs ir kaut vai atmiņas funkcijas deleģēšana - cik telefonnumurus mēs agrāk dabiski turējām galvā, un cik zinām tagad? es, piem., deleģēju google arī dažādu faktu "atcerēšanos" - pati daru vien to, ko google nevar, proti, šos faktus interpretēju. tomēr jautājums, uz kuru nezinu atbildi, ir par to, vai šīs funkcijas deleģēšana smadzenēs atbrīvo resursus vai gluži pretēji - nokauj daļu kopējās kapacitātes? katrā ziņā, tagad cenšos šo kompensēt, iegaumējot atpakaļ tos pašus numurus un kopumā cenšoties apzināti paturēt atmiņā dažādu informāciju - vnk tāpat, kā weightlifting exercise. jo, lai kāds arī nebūtu sistēmiskais efekts, ir skaidrs, ka pretējā gadījumā šī funkcija atrofējas.