Visu pērno ziemu gandrīz 2x nedēļā valdemārielas virtuvē spēlējām katanu. Sākumā itkā tikai uz brītiņu, jo rīt taču jāstrādā, bet beigās vienmēr līdz agram rītam un pirms tam divas vasaras ik ceturtdienu līdz piektdienai novusu stabu ielas pagalmā skopā būvmateriālu veikala izkārtnes gaismā, ko nosaucām par maču ģenerālsponsoru. Pāvilostā, visbijā, venēcijā, dzimšanas dienās, grupas tusiņos, velobraucienos un riebiņos parasti vai nu zoli vai up and down. Tādu sajūtu intensitāti, piedodiet, neviena virtuālā kopiena nesniedz.