Diezgan ņirdzīgi: Ņūmeksikas pilsētiņā, kurā tolaik auga maziņš Nīls Patriks Hariss, ieradās producents no Starsearch meklēt talantīgus bērnus tipa Brodvejai un Holivudai. Pilsētiņa noorganizēja telpas, vecāki pucēja bērnus, bērni gatavoja numurus; sanāca nebijis talantu šovs. (Atcerieties Little Miss Sunshine finālu? Es kaut ko tādu iztēlojos, klausoties kā tagadējais Nīls Patriks Hariss to atstāsta.) Un tas viss bija tik nopietni, ka vecāki paši un onkuļi un tantes un vecvecāki un kaimiņi nemaz tā nevarēja tikt iekšā caur pazīšanos ar nākotnes zvaigzni, bija jāpērk biļetes par 50 dolāriem gabalā. Un tā bija tikai pirmā kārta. Balva par uzvaru bija piedalīšanās nākamajā, novada, konkursā, pēc tam - štata, un tad faktiski bija tikts iekšā aģentūras kartotēkā. Vecāki bija pilnīgi pārņemti ar to, daži bērni un maziņais Nīls Patriks Hariss arī, kurš, protams, uzvarēja pilsētiņas konkursā un uzreiz sāka gatavoties nākamajai pakāpei.
Kad pēc konkursa no Starsearch ilgi nepienāca ziņas par nākamo etapu, vecāki sazvanīja aģentūru, lai uzzinātu, ka nekāds viņu producents uz pilsētiņu nekad nav ticis sūtīts.
Kad pēc konkursa no Starsearch ilgi nepienāca ziņas par nākamo etapu, vecāki sazvanīja aģentūru, lai uzzinātu, ka nekāds viņu producents uz pilsētiņu nekad nav ticis sūtīts.