Dāvis Sīmanis to filmu par sevi ir uztaisījis (nevis par mums), un es sev teicu, Dāvi, sapurinies, pasmaidi! Ulrihs ir viņš (bāc, cik skaists aktieris), tipa jaunā ārsta piezīmes, nonākot čuhņā pie vairākuma. Vienīgā atšķirība tāda, ka viņš tur ir nevis pēdējais veselais, kas vēl visu veco bagāžu tur vērtē, bet pirmais veselais no jaunā laika, tāpēc domu par to, ka tās ir Burvju kalna pēdējās lappuses vai varbūt pat trešā grāmata, atmetu jau pirmajās desmit minūtēs. |