Jūs zināt kādu labu dzejoli ar seksu (nevis par seksu)? Jo ir tāda teorija, ka to kaut cik labi var aprakstīt tikai dzejā, prozā nekad (un par to mēs esam pārliecinājušies). Jo laba dzeja runā par individuālo, tā teorija tā saka, bet laba proza - par universālo. Bet labu seksu nav iespējams universalizēt, padarīt katram saprotamu. Tas mums katram ir individuāls, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto sava ķermeņa īpatnību, preferenču un visādu sīku patikšanu komplektu. Universalizēt, tā tā teorija saka, var tikai sliktu seksu, ar to mēs visi esam vienādi, un to gan var labi prozā aprakstīt tā, ka visiem saprotams (un par to mēs esam pārliecinājušies), bet labs sekss katram ir savs. Tātad par to tikai dzejā var uzrakstīt. Man gan nekādi piemēri nenāk prātā uz sitiena.