ir literatūrkritiķi, kas uzskata, ka ir rakstnieki, kas drosmīgākās no savām pārliecībām vienmēr liek negatīvo varoņu mutēs. Lai paturētu atkāpšanās ceļu apsūdzības gadījumā. Nu, tie rakstnieki, kas vispār vēl raksta kaut ko patiešām dialektisku. Bet tad vienmēr atrodas idioti, kas pēc tam taisa slavenību aforismu krājumus, kuros citētās slavenības ir nevis Lolita, bet Nabokovs, un nevis Pēperkorns, bet Manns, lai gan atbilstoši autora iecerei vajadzētu būt pilnīgi otrādi.
Vēl es šodien pamanīju, ka cenšoties izskaidrot savu nepatiku pret metaforām, nespēju atrast citu veidu, kā vien tās atkal lietot.
Vēl es šodien pamanīju, ka cenšoties izskaidrot savu nepatiku pret metaforām, nespēju atrast citu veidu, kā vien tās atkal lietot.