mums te blakus ir būvlaukums - jau kuro nedēļu tiek dzīta rievsiena, māja plaisā un kafijas krūze lēkā pa galdu. visi iespējamie seku scenāriji jau kolēgu lokā pārrunāti, palicis vēl vienīgi šis vecais joks: "dārgo dakter, jau sen gribēju jums uzrakstīt un pateikties par tām tabletītēm, kuras parakstījāt vīram. Viņš mani atkal grib, un kā vēl! Ar naktīm vairs nepietiek, mēs tagad mīlējamies nepārtraukti, kamēr gatavoju brokastis, gludinu, mazgāju veļu un logus, kamēr ģērbjos, lai ietu uz veikalu un tā tālāk. Ak, un piedodiet manu drebošo rokrakstu, dakter..." |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |