tik zemu nu esmu kritis, ka striļīju cīgas no vecmammas (par laimi viņa nez pa kuru brīdi ir no elitas pārgājusi uz winstonu un kā jau mīļā ome vismīļākajam mazdēlam ir gatava atdot vai visu paciņu). Otrs uzdevums netālā nākotnē būs izlavīties pa vidu starp divām galējībām - "kļūt par vīlušos īgņu, kuru viss tracina" un "kļūt par senilu pajoliņu, kas uzplijas svešām jauniešu kompānijām krogā". Ja providence dos, protams.