Biju pārliecināts, ka ir vēla pēcpusdiena, un nolēmu necelties, kamēr nekļūs tumšs. Kādu stundu pusotru. Matracis ir metru sešdesmit plats, bet es esmu tik vājš, ka sāniski aizņemu centimetrus piecpadsmit. Uz kādu laiku. Ja jāiztēlojas arheoloģiskie apbedījumi, tad skelets parasti ir sāniski ar saliektām kājām un visādām krellēm nevis protestantiski uz muguras un bīskapa kleitā. Mēs runāt esot sākuši tieši ap to pašu laiku, kad svinīgi apbedīt. Lai gan mute, ausis un rokas bija daudz senāk. Mana kreisā roka pati sevi nevar aprakstīt. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |