"Dzejolis par 25. martu!" (Bērna balsī un īstenībā ir sešpadsmitais.) Ir arī telpas iekārtojums: brūnpelēkas sienas no divām pusēm tā, ka veido stūri, abās pa tumšam logam, bet brīvajās pusēs nojaušama publika. Ja būtu vēl galds ar svecīti, varētu teikt - nacionālais teātris. Un tātad puika, nevisai svinīgs krekls nevīžīgi sasprausts brūnās zeķubiksēs. Vienās pašās, tas ir, bez zandalēm kājās. Blonds. Ko ar tādu padomju izskatu gribēts panākt, nav saprotams. Ka zina visu jau no bērnības? Bet kāpēc tad lasa no lapiņas?