kaut kad 95-tajā, 96-tajā pazinu Ēriku, sētnieci no Tapešu ielas. Nāca ar mums, bērniem, kopā teātri spēlēt. Jaudīga sieviete. Viņai bija tāds īstas dāmas komplektiņš - cigarešu paciņa "Elita", sērkociņu kastīte un "Rīgas ceriņu" pudelīte, viss kopā apsiets ar sarkanu gumiju. pēc smēķēšanas viņa katrreiz paņēma pilienu smaržu uz mēles elpas atsvaidzināšanai.
tikko atplēsu jaunu dienišķo Barclay paciņu, kurā bija zīmīte, ka turpmāk vienīgās cigaretes, kuras smēķēju, sauksies Kent. Atrada tomēr, maitas, veidu, kā mani apmest.