padomju laikos tepat blakus, nav pat 200 metru, bija kolhoza amonjaka noliktava. Baigais paradokss - amonjaku izmantoja augsnes bagātināšanai (tīrākā teorētiskā zinātne), bet ap noliktavu - kādas 10-12 vairāktonnu cisternas klajā vietā un sargabūda bez sarga - viss bija pilnīgi izdedzis, miris un smirdīgs no nesaimnieciskās attieksmes. Kroplas nodzeltējušas priedes, pilnīgi melns kaut kas, kas varētu būt bijis ozols, sargbūdai stikli vispirms izsisti, tad aiznagloti, tad atkal uzlauzti un visbeidzot piedirsti. Ā, nē, bija, kas tur plauka un ziedēja - cisternas. Jā, nevis rūsēja, bet savdabīgi ziedēja. Deviņdesmito sākumā tas viss kaut kur pazuda, tas ir, cisternas un būda pazuda - izdegusī vieta palika. Nezinu - vai nu demontēja vai nozaga. Nekādas speciālas vides sanācijas nebija. Divdesmit gadu laikā pati sanējās. Tagad tikai zinātājs pamanītu, ka te kaut kas postošs vēl pavisam nesen bijis. Pilnīgi mirušo stumbru un apdegušās priedes vairs neredz caur klejotājām korintēm, kas tur visu pamazām pārņēmušas. Runā, ka griezes ganoties tikai tīrās vietās, un vardes kurkstot tikai tīrās vietās un vēži, un tā tālāk. Nesen te izveidoja pat mikroliegumu, jo ligzdot ieviesušies sīļi. Vispār interesanti - dzīvojam te diezgan izolēti, cik sevi atceros - un, jā, sīļus esam redzējuši, bet nevienu ornitologu gan neesam. Kā viņi par tiem sīļiem ir uzzinājuši?
Bet sīļi sīkums, un pat griezes sīkums, bet tie kukaiņi! Kas te ir kukaiņu! Visādi mizgrauži, spāres, irši, ļoti daudz iršu katru gadu (toties odu parasti vai nu nemaz, vai mazāk nekā šur tur citur). Bet ir taču arī citi putni, daudz putnu, un sikspārņi ir pa vakariem. Kāpēc neizķer tos kukaiņus? Vakarnakt pat kritu galējībās un appūtu visu gultas perimetru un vēl arī visas sienas ar pretodu līdzekli (nekā cita nebija) pēc tam, kad klēpjdatora gaismiņā man pār segu virs krūtīm pārrāpoja kaut kas kājaspirksta lielumā.
Dabaspētnieks un ticīgais, to visu mūža garumā redzot, no manis tik un tā nav sanācis, bet kaut kas aizraujošs, piekrītiet, tur ir - visā tajā atjaunotiesspējā, turklāt vēl tik daudzveidīgā. Lai gan ir, protams, vietas, kurām tā nav paveicies. Kur stāv nevis 10-12 indes mucas, bet simtreiz vairāk, un kur vistīrāko zinātni ekspluatējoša iekārta vēl nav sabrukusi.
Bet sīļi sīkums, un pat griezes sīkums, bet tie kukaiņi! Kas te ir kukaiņu! Visādi mizgrauži, spāres, irši, ļoti daudz iršu katru gadu (toties odu parasti vai nu nemaz, vai mazāk nekā šur tur citur). Bet ir taču arī citi putni, daudz putnu, un sikspārņi ir pa vakariem. Kāpēc neizķer tos kukaiņus? Vakarnakt pat kritu galējībās un appūtu visu gultas perimetru un vēl arī visas sienas ar pretodu līdzekli (nekā cita nebija) pēc tam, kad klēpjdatora gaismiņā man pār segu virs krūtīm pārrāpoja kaut kas kājaspirksta lielumā.
Dabaspētnieks un ticīgais, to visu mūža garumā redzot, no manis tik un tā nav sanācis, bet kaut kas aizraujošs, piekrītiet, tur ir - visā tajā atjaunotiesspējā, turklāt vēl tik daudzveidīgā. Lai gan ir, protams, vietas, kurām tā nav paveicies. Kur stāv nevis 10-12 indes mucas, bet simtreiz vairāk, un kur vistīrāko zinātni ekspluatējoša iekārta vēl nav sabrukusi.