gaužām gaumes/uztveres jautājums. es, piemēram, bērnībā kvēli nīdu jaunsudrabiņu, ko skolā lika lasīt, jo ko var gaudot par kaut kādu bērzu birzi divu lapu garumā un beigās nekā nepateikt. bet kādam tas ir šedevrs. es vienkārši aiz prastas nepacietības dažureiz nespēju kaut ko tādu izstieptu un nekonkrētu uztvert. toties ļoti izbaudu, kad ir trāpīts kā naglai uz galvas bez liekām vāvām, tādos gadījumos pat pārlasu un tā baudkāri paviļāju pa muti. jo negadās bieži taču.