Tā "Fuck Context?" grāmata, ko vakar saņēmu dāvanā, ir Tatļin, maskavas arhitektūras žurnāla, redaktora interviju izlase ar viņa pasaules stārkitektiem. Viena vecišķa lieta tur ir attieksmes neelastība, ko raksturo vārda "ietekmīgs" lietojums. Tas, ko es (varbūt kļūdaini) saprotu ar trendiem, ir idejas, kas ir ietekmīgas, bet veiksminieki, kas tās ar saviem darbiem reprezentē, mierīgi var būt arī anonīmi. Tajā brīdī, kad par "ietekmīgiem" kļūst visādi kolhāsi paši, ir skaidrs, ka idejas jāmeklē jau kaut kur citur. Kolhāss pats - un man jums tas nemaz nav jāstāsta - tam ir spilgts piemērs.
Otra lieta ir krievu valoda. Lai cik modīgs teksts, krievu valodā uzrakstīts man tas uzreiz jau šķiet neaktuāls. Tieši tajā modīgajā "neaktuāls" izpratnē, kurā nemodīgi tagad ir 19. gadsimta romāni un padomju anekdotes. Uzraksta El Ei vai Feisbuk kirilicā un man tas izskatās pēc kaut kāda čekistu joka, kaut gan es nemaz neesmu no tiem, kam pasaulē viss ir kāds čekistu joks. Krievu valoda noteikti nav vainīga, ka man ar to tā tagad iet. Varbūt ka paies kāds laiks, un man tā šķitīs īstākā valoda, kādā par aktuālo runāt. Citējot Rērihu un padomju anekdotes.
Otra lieta ir krievu valoda. Lai cik modīgs teksts, krievu valodā uzrakstīts man tas uzreiz jau šķiet neaktuāls. Tieši tajā modīgajā "neaktuāls" izpratnē, kurā nemodīgi tagad ir 19. gadsimta romāni un padomju anekdotes. Uzraksta El Ei vai Feisbuk kirilicā un man tas izskatās pēc kaut kāda čekistu joka, kaut gan es nemaz neesmu no tiem, kam pasaulē viss ir kāds čekistu joks. Krievu valoda noteikti nav vainīga, ka man ar to tā tagad iet. Varbūt ka paies kāds laiks, un man tā šķitīs īstākā valoda, kādā par aktuālo runāt. Citējot Rērihu un padomju anekdotes.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}