Sestdienas rīts, kāds sen nav bijis. Sasaukšu visus četrus tēva suņus un iešu pa mežu.
Pie garajām brokastīm (atradu 2 gadus vecu neizpīpētu marlboro lights paciņu ar brīdinājuma uzrakstiem siāmiešu valodā) izlasīju tematiski iederīgo KD rakstu par cieņu un pārliecību. Norobežojos jau vakar, neapmeklējot glamūros rautus, bet dziedot "šo kausu es ceļu par lapām, ko rudens pār tīrumiem sēj. Par draugiem un cilvēkiem labiem, kas nedienas nicināt spēj". Bet tā maigi maigi, ar vīna glāzi rokā, kā šūpuļdziesmu apraudzītajam draudzenes mazulim.
Neticu, ka organizētāji nebija aicinājuši arī VVF (vai varbūt bija?, jo tiešraidei pieslēdzos līdz ar skukas uzrunu), jo tad tā gan ir baigā nolaidība, vai arī vēlamais, ko pievienoju savam pašapmānam. Sjo, eju, kamēr viss vēl nav nokusis. Robi! Blēra! Rūķi! Berta! Uz mežu!
Pie garajām brokastīm (atradu 2 gadus vecu neizpīpētu marlboro lights paciņu ar brīdinājuma uzrakstiem siāmiešu valodā) izlasīju tematiski iederīgo KD rakstu par cieņu un pārliecību. Norobežojos jau vakar, neapmeklējot glamūros rautus, bet dziedot "šo kausu es ceļu par lapām, ko rudens pār tīrumiem sēj. Par draugiem un cilvēkiem labiem, kas nedienas nicināt spēj". Bet tā maigi maigi, ar vīna glāzi rokā, kā šūpuļdziesmu apraudzītajam draudzenes mazulim.
Neticu, ka organizētāji nebija aicinājuši arī VVF (vai varbūt bija?, jo tiešraidei pieslēdzos līdz ar skukas uzrunu), jo tad tā gan ir baigā nolaidība, vai arī vēlamais, ko pievienoju savam pašapmānam. Sjo, eju, kamēr viss vēl nav nokusis. Robi! Blēra! Rūķi! Berta! Uz mežu!