Saulainā pagalmā stāv tēvs un saimnieks (saimnieks tajā celtnieka - pasūtītāja attiecību izpratnē). Garāmbraucot iebraucis, kā jau tas vairākdienu svētkos mēdz gadīties. Laimīgu jauno gadu, tā un tā, vai visi veseli, varbūt kaut ko vajag - ja, nu, kas, varot naudu aizdot. Nē, paldies, tēvs saka, visi veseli, galā tiekam. Kā pašam?
Sunītis pazudis, saimnieks saka. Braukājot tagad apkārt un meklējot. Sunītis. Un sāk raudāt. Un arvien gaužāk un gaužāk. Un aizgriežas prom no tēva, saliek elkoņus uz mašīnas, paslēpj seju piedurknēs un raud. Un tā vienmēr, kad pillā, tēvs nodomā, un pabužina galvu tikmēr klusi blakus atnākušajam sunītim.
Sunītis pazudis, saimnieks saka. Braukājot tagad apkārt un meklējot. Sunītis. Un sāk raudāt. Un arvien gaužāk un gaužāk. Un aizgriežas prom no tēva, saliek elkoņus uz mašīnas, paslēpj seju piedurknēs un raud. Un tā vienmēr, kad pillā, tēvs nodomā, un pabužina galvu tikmēr klusi blakus atnākušajam sunītim.