Divas galvenās tēmas, kas turējās abas stundas, kamēr klejoju pa mīļākajiem maršrutiem, bija - viens - vai ir kaut kas tāds, ko nevar pastāstīt (ne jau kauna vai konspirācijas ziņā, bet tādas pieredzes, kas gadās diskrētos apstākļos vienatnē, piemēram, tikai savā krāgā paslēpjoties un savās kabatās ierokoties), un - divi - ka pieaudzis laikam ir tad, kad par kādu rūpējas, ne agrāk. Par sevi - tas neskaitās. Par taisnību vai pasauli kopumā - arī ne.
Tomēr jutos labi, viens tāpat un krāgā ieslēpies, par spīti abām tēmām. Liels maigums elpoja virsū. Tumšs gan. Tā žēl tādam kā man, kurš visbiežāk ņem ar acīm.
Tomēr jutos labi, viens tāpat un krāgā ieslēpies, par spīti abām tēmām. Liels maigums elpoja virsū. Tumšs gan. Tā žēl tādam kā man, kurš visbiežāk ņem ar acīm.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}