Tas ir peļēvins, kura dēļ tagad skatīšos karu un mieru. Viņa dēļ jau noskatījos paglupu filmu par tolstoju ar plammeru un mirrenu. (varbūt jāievieš man arī uzvārdā kāds dubultburts. Vai vārdā. Blakus tur jau esošajam platajam e. Lai vēl ekstravagantāk. Un jāpaceļ dzimšanas gads. Nē, jānolaiž - 70tie grafiski izskatās labāk kā 80tie. Nē, tas jāatstāj, kāds ir.) Nu un tagad karu un mieru. Būtu jau ņēmis grāmatu, bet visa tā mūžīgā atjaunošanās bibliotēkā ir pazemojoša. Viņas prot likt man sarkt kā skolas medpunktā vēl tagad. Bet aizņemties no kādas svešas ģimenes bibliotēkas negribu. Visas tās citu māju smakas un traipi starp lapām traucētu koncentrēties, par bagātu teksta failu un audiogrāmatu lejuplādēšanu nemaz nerunājot. Pilni folderi ar tādiem nekad neatvērtiem.
Izšķīros par oskaroto padomju versiju, nevis to ar odriju hepbernu. Neskatoties uz visu kvīrisko mīlestību pret dīvu, tik un tā tracinātos, ka viņa pat natasha rostova droši vien saprotami izrunāt neprastu.
Četras divstundīgas sērijas tātad. Gardēdim pa trešdaļai divreiz nedēļā līdz ziemassvētkiem pietiktu. Izvirtulis varbūt mocīsies, bet neatrausies, kamēr nebūs visas apēstas. Ar to viņi atšķiras.
Izšķīros par oskaroto padomju versiju, nevis to ar odriju hepbernu. Neskatoties uz visu kvīrisko mīlestību pret dīvu, tik un tā tracinātos, ka viņa pat natasha rostova droši vien saprotami izrunāt neprastu.
Četras divstundīgas sērijas tātad. Gardēdim pa trešdaļai divreiz nedēļā līdz ziemassvētkiem pietiktu. Izvirtulis varbūt mocīsies, bet neatrausies, kamēr nebūs visas apēstas. Ar to viņi atšķiras.