Man arī iepatikās frāze savienojums ar dienu, un ja es vispār kaut ko šodien centos, tad nesavienoties. Mazliet saspringstot uz vietu, kur meža siluets veido U, uz brīdi izdevās noticēt, ka ir kaut kāda nekonkrēta augusta pēcpusdiena un man ir 17 un kaut kādas priecīgas cerības. Sakārojās mazliet naivas izvirtības un ieskatījos tāpēc baltijas pērles sarakstā. Visātrāk novilkās amour fou par Valentino. Viens vecs rīgas laika fīčeris gan bija labāks par šo satura ziņā, cik atceros, bet mana neapsegtā vēlme pēc posh tika apmierināta. Parādījās pat kaut kādas priecīgas cerības attiecībā uz konkrēto sevi tagad. Bet cerības jau tāpēc tā sauc, ka tās neprasa tūlītēju savienošanos ar realitāti. Vēl jau būs citas dienas.