Arī mana dzīve īstenībā ir sakārtota, pat ja neizskatās. Tas ir kā būt stacijā un gaidīt kopā ar visiem, un faktiski darīt to tāpat kā visi dara, bet tomēr kaut kā individuāli - ja iziet uzpīpēt, tad individuāli, ja uz bufeti, tad arī tāpēc, ka pašam vajag, nevis kādam citam, un galīgi ne tāpēc, ka tā dara visi, un tāpat jau nav ko darīt, kamēr jāgaida. Reizēm un kā vēl ir ko darīt! Nākas pat tādēļ vienu vilcienu palaist garām un sākt no gala, gaidot nākamo.