jā, kantrī. Mani toties vienmēr "paņem" tās lauku saimnieces, villemsdorfas venēras, kas nāk palīgā pie virtuves darbiem lielos godos. Visu dienu taukos un garaiņos līdz elkoņiem, bet tad vakarā, kad visi paēdināti, nosējušas priekšautus un aplikušas krādziņu, apsēžas kautrīgi pašā sola galā un izdzer vienu špicglāzīti, kas knapi knapi pamanāma lielajos pirkstos, ne vairāk.