Mūsu birojā gan bomži nenāk, bet šādi tādi dīvaiņi gan. :) Nu, piemēram, uz bomža pusi velkošs tantuks, kurš atnes tjipa bulciņas noēsties, bet, kad atver, tad izrādās, ka jamās ir iepelējušas. Nu i nesapratām - tas joprojām aiz laba prāta vai vnk negribējās miskastē mest? Vai arī tas pats tantuks ieskrien kādu citu reizi & sāk bļaustīties, ka mēs jamai tukšās pudeles esam nospēruši. Nu, lielās plastmasenes, kurās ūdeni pilda. Ļāvām izmeklēties pa visiem kaktiem, mēģinot nomierinot, ka 100 gadus mums tās pudeles nav vajadzīgas, bet tāpat nelikās mierā. Galu beigās pudeles tā arī netika atrastas. Neviens arī nezina, vai viņa tās pudeles tiešām bija priekšnamā atstājusi vai prātā tik izdomājusi. Tak pēc tam ilgi nenāca - bija apvainojusies uz mūsu iedomāto kleptomāniju.
Nu, ja. :) Kaut kā tā.