no rīta viņi sēdēja pie pusī laundža uz pašas maliņas, tādus nosaukumus ir kauns izlasīt, tāpat kā ir kauns to vietā, kas runā muļķības vai aiz galējas nabadzības vairs nekautrējas staigāt ar pliku pakaļu. rīgā ir skaistas meitenes, vai jūs to saprotat? nē, viņš nesaprot, otrs nez kāpēc rūgti atbildēja par abiem, lai gan varēja taču piekrist. kāpēc tad nesaprotu? saprotu gan. iestājās pilna pauze ar pārdomām par tikko noskaidroto, un tikai pēc tās pirmais turpināja. bija laiks, kad es katram skaistumam skrēju pakaļ, bet tagad mani interesē tikai iekšējais, ja jūs mani saprotat. es tevi saprotu, otrs šoreiz piekrita adekvāti. no pusī laundža iznāca skaistās rīgas meitenes nostriļīt pa cigaretei. ezītis, lācēns un zaķēns iekšēji saviebās par tādu takta trūkumu. alus izrādījās izdzerts un doma pārtrūkusi.