bet es tur biju, sēdēju kaktā uz ķeblīša un visu laiku gribēju uzbrukt žoludei, kuru uzskaitļoju no noklausīto runu konteksta, pasakot, ka viņa ir nulle, jo neko no viņas neesmu lasījis un tagad vēl jo mazāk grasos to darīt, klausoties šitajās viņas pļāpās, jo man kā vidējajam jaunās latviešu literatūras nezinātājam kvalitātes kritērijs ir teksta spēja izmārketēties cauri manai paviršas attieksmes, neieinteresētības un ignorances biezajai ādai. es pat nezinu, vai mani maz kaitināja viņas runas, vai tomēr tas viņas sarunasbiedra iesvīdušais elkonis, kas visu laiku bīstami gorījās gar manu degunu, bet visdrīzāk tas, ka man tur vispār nebija jābūt, jo "savā" kompānijā es arī diezvai īpaši rūpētos par kaktā noraidoši sēdošā svešinieka ieinteresēšanu. bet es tur biju, neko neteicu, sēdēju kaktā uz ķeblīša un visu laiku gribēju uzbrukt.