bet tomēr
negribas neko teikt, nav arī tiesību būtībā.
Plakanās un nodrāztās frāzes par sevis nohanteļošanu ir tikpat vērtīgas kā pērnais sniegs tiem, kas domājas esam skaidrībā ar visa bezjēdzīgumu un pareizajiem mēriem cīņā ar to.
Tomēr nevaru atturēties nepajautājusi - kāpēc?