visu laiku mokos ar dažādām savām nepatikām, kļūdaini iepriekš pieņemdams, ka tām ap šo laiku būtu bijis jāatkrīt - pieaugšanas rezultātā, piemēram, bet tā nez kāpēc nav noticis.
Mans pusaugu maksimālisms nebija taisnvirziena vai kā citādi radikāls, es augstu vērtēju savu visēdāja entuziasmu, un tāpēc biju "dabiski" daudz tolerantāks, nekā vēlāk izsecinot tādu nepieciešamību. "Tīras" gaumes cīnītājiem tagad faktiski iebilstu aiz inerces, lai gan atzīstot, ka tāda gaume ir iespējama, jāsecina arī, ka pats esmu mistiķis (un vienmēr esmu bijis, ja redz, kā es te atkal nekritiski piemēru visādus grabošus vārdus savai patētiskajai roku lauzīšanai).
Mans pusaugu maksimālisms nebija taisnvirziena vai kā citādi radikāls, es augstu vērtēju savu visēdāja entuziasmu, un tāpēc biju "dabiski" daudz tolerantāks, nekā vēlāk izsecinot tādu nepieciešamību. "Tīras" gaumes cīnītājiem tagad faktiski iebilstu aiz inerces, lai gan atzīstot, ka tāda gaume ir iespējama, jāsecina arī, ka pats esmu mistiķis (un vienmēr esmu bijis, ja redz, kā es te atkal nekritiski piemēru visādus grabošus vārdus savai patētiskajai roku lauzīšanai).