lūk, piemēram, ņemam kārtējo klasiķa darbu, ar ko neesam iepriekš bijuši pazīstami - savā ziņā aiz pienākuma pret augstprātīgu vajadzību ņemam - un negaidīti jūtamies aizkustināti, sastopot tur kaut ko privātu jeb tādu, kas it kā pieskaras dziļākajai būtībai. Un nekad līdz galam nevar skaidri saprast: tiešām pieskaras, vai arī tikai norāda uz pirmavotu citātu ķēdei, kas pēc tā un līdz brīdim, kad mēs ar to sastopamies, ir mūsos konstruējusi priekšstatu par šo dziļāko būtību.
Neskaidri izsakos, bet cenzētās redakcijas bija vēl neskaidrākas - tik ļoti uztraucoši man tagad ir.
Neskaidri izsakos, bet cenzētās redakcijas bija vēl neskaidrākas - tik ļoti uztraucoši man tagad ir.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}